| I kati te ara whiti kōrero mō ēnei tohu i te 30 o Hune 2023. |
Tērā tētahi kohinga tohu huarahi Māori reorua, e 94 tohu kei te tuhinga hukihuki o te Ture Mana Waka: Whakahounga mō Ngā Taputapu Tautiaki Waka (Tohu Reo Rua) 2023, inā nei, i puta ki te whai ao hei ngaungau mā te marea i te 22 o Mei 2023. He wāhanga tēnei kaupapa i raro i te korowai o He Tohu Huarahi Māori reo rua, ā, he mea taki e Te Mātāwai me Waka Kotahi. I kati te ara whiti kōrero mō ēnei tohu i te 30 o Hune 2023.
E mahi ngātahi ana a Waka Kotahi, a Te Taura Whiri i te Reo Māori, a Te Manatū Waka hoki me Te Mātāwai ki tēnei kaupapa e whānui ake ai te whakamahia o te reo Māori i runga i ngā tohu waka i Aotearoa.
Nā ētahi mātanga reo Māori, arā ko te Pae Whakamāori, ngā whakawhitinga reo i whakatau ake, otirā, i whāia anōtia ko tētahi tukanga arotake, nā Te Mātāwai tonu i tautoko ake. Ko te mana o te reo Māori, ko te marutau o te hapori me te manawataki tahi puta noa i te motu, koia pū i te rae o whakaaro. Nā te tukanga arotake i hāngai pū ai ngā whakamāoritanga me te manawataki tahi o ngā whakamārama i rapangia nei ki ngā momo tohu katoa hei kai mā te karu o te tangata.
Tērā ngā taunakitanga e kī ana, he whānui ngā hua o te tohu reo rua, o te tohu huarahi reo rua me ērā momo kaupapa, ka puta hei painga, kaua mō te iwi anake, nōna taua reo kua whakaurua atu, engari kē, mō tātou katoa ngā painga: Arā rā:
Kua toro anō rā a Waka Kotahi i ngā rangahau me ngā wheako o tāwāhi ki tēnei kaupapa tonu, ā, hei tā ngā inenga tautau aituā, tatau taotū kino rānei, kāore aua tatau i kaha ake i te whakatūnga mai o ngā tohu reo rua.
Ngā tohu huarahi reorua – pūrongo rangahau
E whai ana te tukanga whiti kōrero i ngā whakahounga ture o tēnei tau tonu i whānau ake ai ko ngā tohu huarahi mō ngā Kura. Ahakoa, he taurite ngā mātāpono waihanga i whakamahia ki ngā tohu o tētahi kāhui ōrite, tērā ētahi atu mātāpono waihanga kua hangaia hei whakatutuki i te whānuitanga o ngā tohu e iwa tekau mā whā i roto i tēnei kaupapa.
Ko ngā tohu me tōna momo:
Ko te huarahi e whāia nei mō ngā tohu huarahi reo rua nei, inā rā, kia whānau mai ētahi tohu hou o te Ture mō Ngā Taputapu Tautiaki Waka, ā, me mātua whakamahi ko ērā tohu hou, ina nehua ko tētahi, ka whakaurua rānei ko tētahi ki te rāngai waka.
Ka tīmata te whakaputanga o ngā tohu nei i ngā tohu me whakahou, pēnei i ngā tohu i pākarukaru kei ngā wāhi i haukerekerehia e te huripari, ā, me whai tohu hou ērā wāhi.
E hāngai ana tēnei ki tā mātou rautaki whakaputa i ngā tohu reorua kia māmā ai nga utu, kia whakatūria ngā tohu hou nei ina whakahoungia ētahi tohu, ina pīrangihia ētahi tohu hou hoki.
I horahia te ara whiti kōrero nei kia whai wāhi mai ai ngā whakaaro o te hunga, ka pā kau ēnei whakahounga ki a rātou.
E rua tahi ngā wāhanga o tēnei ara whiti kōrero:
Ko te ia o ngā pātai, ko te kimi kia mārama ki a mātou ngā hua me ngā whiu o ēnei tohu, me ōu whakaaro ake:
He whakangātahitanga tēnei kaupapa, a He Tohu Huarahi Māori Reo Rua i waenganui i a Waka Kotahi me Te Mātāwai, te whakahaere tū motuhake mō te iwi, mā te iwi, hei tautoko i te reo Māori o ngā iwi. E tauawhitia ana hoki tēnei kaupapa e Te Taura Whiri i Te Reo me Te Manatū Waka.
Mai i te tīmatanga o te kaupapa nei, i whakangātahi a Waka Kotahi me Te Mātāwai i raro i te tāhuhu o Te Ture Reo Māori. Nā tēnei kōkiri i whānau ai ko te Rōpū Tohu Huarahi Māori, ko tētahi tukanga arotake hoki mā te pae whakamāori me ngā māngai o Te Mātāwai. Ka noho ko rātou ki te tira whiriwhiri me ngā tira whāiti hei tiaki i ngā whakahaere kōrero, mahi hoki, otirā, hei reo mātanga e ū ai te kaupapa, e kaha ake ai hoki te aro mai o te iwi. Nā ngā Pae Motuhake o Te Mātāwai – inā rā, ko ngā toa reo Māori o tēnā kāinga, o tēnā kāinga, huri noa, nā rātou i eke ai tēnei ngātahitanga. Ko ā rātou tuku kōrero mai, he mea tārai ki te waihanganga mai o ngā tohu. I mahi tahi hoki mātou me ngā kaunihera ā-rohe me tētahi rōpū o te rāngai waka.
CloseKo te mana o te reo Māori, te marutau o te hapori me te manawataki tahi, puta noa i te motu, koia pū te whakamaunga whakaaro mā te Pae Whakamāori i noho hei tuarā mō tēnei kaupapa. He wā tōna e whai wāhi ai ko ētahi kupu ā-iwi, engari, ko te manawataki tahi te matua. Nō ngā waka katoa o te motu ngā mātanga o Te Pae Whakamāori.
CloseMā ngā tohu reorua e kitea ai te reo Māori ki ngā hapori, he momo tautoko hoki i te whakaakotanga me te whakarauoratanga o te reo.
Inā te tini o ngā hua o te ako i te reo Māori, pēnei i te whakapūmau i te tuakiri, ā, ka puare mai te ao Māori ki te katoa.
Mā te whai wāhitanga o te reo Māori ki ngā mahi o ia rā, ka whakatairangahia te ahurea Māori, ka hono tahi ngā pāpori huri noa i a Aotearoa.
Ki te tino kitea ngā tohu nei, ka kitea hoki te mana o te reo Māori hei reo whaimana ki Aotearoa nei.
Ki te nui te kitea me te whai wāhitanga o te reo Māori ki ngā hapori, ka hua mai ētahi rautaki whakarauora i te reo mā ngā whakatipuranga o āpōpō.
CloseAhakoa ngā āwangawanga ki te mōreareatanga o ngā tohu reorua ki te haumarutanga ā-huarahi, kāore he kiko e kī ana ka piki ake te tokomaha o ngā tāngata ka mate, ka whara kino (e ai ki ngā rangahau nā Transport Scotland, e ai hoki ki ngā kōrero tahi ki a Llywodraeth Cymru / te Kāwanatanga o Wēra).
Engari, e kī ana ngā taunakitanga ka tīni wawe ngā kaitaraiwa i ō rātou whanonga mā te āta aro atu ki ngā tohu hou, ka waia haere ai.
Kua whāia ngā tino tauira o te whakahoahoa tohu, pēnei i te rerekē o te rahi o te tuhi, ngā tae me te āta whakatakoto i ngā kupu kia mārama ai ngā reo e rua.
Arā noa atu ngā rautaki i whakamahia ai kia rerekē ai tētahi reo i tētahi atu reo, nō te mea, ehara hoki i te mea ka hāngai te huarahi kotahi anake ki ngā whānau tohu. Ia rautaki whakarerekē, he mea āta whiriwhiri kia haumaru ai, kia hāngai ā-ahurea ai ki tēnā, ki tēnā whānau tohu. He mea tautoko ngā rautaki whakarerekē katoa nei e te ohu mahi tahi a He Tohu Huarahi Māori.
Kua āta whakaarotia ngā kitenga kei te ao whānui me ngā hua ka puta mai i te whakahoahoatanga o ngā tohu e tūtohia nei.
He tohu huarahi reorua pūrongo rangahau (hononga ā-waho)
CloseKo tētahi o ngā mātāpono hoahoa mō ngā tohu huarahi reorua, kia tika ā-ahurea te whakaatu i te reo Māori hei whakaata i te mana o te reo.
E tūtohu ana a Te Puni Kōkiri, i ngā wā kāore e taea te whakaatu mana ōrite i te reo Māori me te reo Ingarihi, me hira ake te reo Māori. I te wā o ngā ara whiti kōrero mō ngā tohu Kura, i kī ake a Te Taura Whiri i te Reo Māori '...mā te whakamana i te kupu 'KURA' i runga i ngā tohu, i kitea te whaimana o te reo Māori...'
I te mea he iti ake te whakamahinga o te reo Māori tenā i te reo Ingarihi puta noa i Aotearoa, ko te whakaaro o Waka Kotahi, me whakatairanga te reo, kia mana ōrite ai ki te reo Ingarihi i roto o Aotearoa.
CloseE ai ki ngā rangahau a Waka Kotahi, kāore noa e roa e aro ai ngā kaiwhakamahi huarahi ki te tohu hou, me te mārama hoki ki te whakamāoritanga e taunga ai rātou, otirā me kite noa iho i tētahi rerekētanga i waenga i ngā reo.
I whāwhāki ngā tirohanga mauroa o ngā huarahi, kāore he pānga kino ki te wheako whakamahi huarahi, arā o ngā matenga me ngā wharanga kino, i te whakamahinga o ngā tohu reorua, ahakoa i noho matua te reo kāore i tino kōrerotia.
CloseHe rerekē te mau roa o tēnā tohu huarahi, o tēnā tohu huarahi, tērā ētahi kua nuku atu i te 30 tau e tū ana.
Ko te huarahi e whāia nei mō ngā tohu huarahi reo rua nei, inā rā, me mātua whakauru he tohu hou mō ngā kaupapa hou (pēnei me te hanganga o tētahi huarahi hou), ina nehua rānei ko tētahi, ka whakaurua ko tētahi (nā te tūkino, nā te pakaru rānei).
Ka tīmata te whakaputanga o ngā tohu nei i ngā tohu me whakahou, pēnei i ngā tohu i pākarukaru kei ngā wāhi i haukerekerehia e te huripari, ā, me whai tohu hou ērā wāhi.
CloseTū ai ngā tohu whai mana ki ngā wāhi e kino ake ai te mōrearea ka pā ki ngā tamariki, ngā kaumātua me ngā kaimahi rori. Kua oti ētahi mahi waihanga, ā, kei te whakamātauria tonutia ngā kaupapa nei kia eke ai ki te taumata. Ina tirohia ētahi whenua o tāwāhi, kua oti kē i a rātou tēnei huarahi tohu reo rua te takahi.
CloseKo te huarahi e whāia nei mō ngā tohu huarahi reo rua nei, inā rā, me mātua whakauru he tohu hou mō ngā kaupapa hou, ina nehua rānei ko tētahi, ka whakaurua ko tētahi ki te rāngai waka. He mea āwhina ngā utu mō ngā tohu huarahi mō te Mana Tautiaki Rori e Te Pūtea Mana Waka o Aotearoa. Ka riro mā ngā Whakahaere Tautiaki Rori me ngā kaikirimana (pēnei me ngā tohu huarahi wā poto) ngā tohu hou hei kōkiri, puta noa i te motu. Mā tēnei tukanga e māmā ake ai ngā utu, inā rā, ka whakaurua ngā tohu hou ki te whatunga tūnuku i ōna wā anō.
CloseKo Waka Kotahi te kaiwaeture o te pūnaha tūnuku, otirā e noho haepapa ana ki te arotake auau i ngā ture me ngā paerewa i te taha o te Manatū Waka. Ka uru ki tēnei te arotake auau i te ture me ngā aratohu e pā ana ki ngā tohu huarahi. I mana te Ture mō Ngā Taputapu Tautiaki Waka i te 2005, ā, kua whakahoutia i ia tau mai i taua wā (hāunga te tau 2009 me te 2018).
CloseKo te kohinga tohu nei, he wāhi o te Wāhanga 1 o He Tohu Huarahi Māori. Tērā anō ētahi atu tohu reorua ka whakaarotia mō te Wāhanga 2.
Wāhanga 1: tohua, wānangatia, whakarārangitia tētahi kohinga matua tohu reo rua i mua i te pito o te tau 2023.
Wāhanga 2: whāia tētahi tukanga e wānangatia ai, ngā wāhi e hāngai ana, ka oti te toenga o ngā tohu mai i te tau 2024. Kei te pūtea te kōrero e eke ai tēnei wāhanga.
Ko te Wāhanga 1 o te hōtaka nei, i tīmata i te tau 2021. Nā ēnei panonitanga ki te ture mana waka i whakaaetia ai ngā tohu reorua mō ngā Kura.
Close